Simts tūkstoši kāpēc|Kā jūras kuģis stāsta savu kursu

2009. gada 17. janvārī Jemenas ūdeņos notika kuģa avārija. Runājot par jūras kuģiem, vai jūs zināt, kā jūras kuģi atšķir savu kursu? Tagad uzzināsim!

Sēdēdams uz sena kuģa, navigators novērtēja virzienu, novērojot sauli, mēness un zvaigznes. Ja lietainajā dienā jūs' neredzat sauli, mēnesi un zvaigznes, varat orientēties, izmantojot kompasu. Kompasu izgudroja senās Ķīnas darba ļaudis, un tas ilgu laiku tika izmantots navigācijā. Songu dinastijā kompass ir izmantots kā virziena meklēšanas rīks uz jūras kuģiem.

Senos laikos jūrnieku izmantotais kompass bija ūdens kompass, kas sastāvēja no kompasa adatas un stūres. Mengu dinastijas ķīniešu navigators Džengs He veica septiņus braucienus uz Dienvidaustrumu Āziju, Arābiju un Austrumāfriku. Viņa paņemtais dārgumu kuģis bija aprīkots ar ūdens kompasu.

Virziena noteikšanas instrumenti, kas aprīkoti uz mūsdienu kuģiem, ir kompasi, kas ietver magnētiskos un žiroskopiskos kompasus.

Magnētiskais kompass tiek izstrādāts, pamatojoties uz kompasu. Magnētiskā adata ir izgatavota no pastāvīga magnēta, kas ir magnētisks un var norādīt uz ziemeļu-dienvidu virzienu zemes' s magnētiskā lauka ietekmē. Tomēr magnētiskais kompass ir uzņēmīgs pret kuģa tērauda korpusa un elektrisko iekārtu magnētisma traucējumiem, kas rada kļūdas un ietekmē virziena atrašanas precizitāti.

Žiroskopu kompass tiek izgatavots, izmantojot žiroskopa principu. Tās" sirds daļa" ir žiroskops. Žiroskopu vada ātrgaitas motors. Kad tas ir aktivizēts, tas lielā ātrumā griežas ap savu asi. Tas norāda uz patiesajiem ziemeļiem un ģeomagnētisms to neietekmē. , Tātad to var izmantot, lai norādītu virzienu.

Kad kuģis kuģo jūrā, tam jebkurā laikā jāzina sava atrašanās vieta un jāpārbauda, ​​vai tā jebkurā laikā atrodas paredzētajā maršrutā. Šis darbs ir kuģa navigācija. Kā kuģis nosaka savu atrašanās vietu un nodrošina, ka tas kuģo paredzētajā maršrutā?

Ir divas metodes, kā noteikt kuģa atrašanās vietu' Vienu sauc par navigācijas novērtēšanas algoritmu, kas aprēķina no reisa sākuma punkta un aprēķina kuģa' vietu kartē, pamatojoties uz kompasa norādīto virzienu un žurnāla sniegto nobraukumu. Otrā ir kuģa atrašanās vietas noteikšanas metode, kas ietver debess navigāciju, lai novērotu debess ķermeņa pozicionēšanu, un radio navigāciju, lai saņemtu radioviļņu pozicionēšanu.

Tā sauktā debesu navigācija ir debesu ķermeņu augstuma mērīšana, izmantojot sekstantu debesu ķermeņu novērošanai. Sekstants ir pārnēsājams leņķa mērinstruments, ko var izmantot, lai noteiktu mērķa azimutu un attālumu. Sekstants var izmērīt horizontālos un vertikālos leņķus starp diviem mērķiem, kā arī debesu ķermeņu azimutu un augstumu. Pēc debess ķermeņa augstuma mērīšanas ar sekstantu un pēc tam astronomiskā kalendāra pārmeklēšanas var iegūt debess ķermeņa ģeogrāfisko stāvokli attiecīgajā brīdī un pēc tam izmērīt kuģa stāvokli.

Radionavigāciju var veikt, raidot radioviļņus no radio navigācijas stacijas krastā vai salā. Šajā laikā kuģis, kas kuģo jūrā, var izmantot kuģa radio virziena meklētāju, lai izmērītu radionavigācijas stacijas atrašanās vietu, nepārtraukti mērītu atrašanās vietu vai izmērītu citu. Radionavigācijas stacija ar zināmu atrašanās vietu var izmērīt pats savu kuģi [GG ] 39. pozīcija.

Satelītu navigāciju var veikt, izmantojot mākslīgos zemes satelītus. Navigācijas satelīti regulāri pārvietojas pa zemes orbītu, tāpēc tos var izmantot kā virziena marķierus jūras navigācijai. Kuģiem, kas izmanto satelītnavigāciju, jābūt aprīkotiem ar īpašu aprīkojumu, lai izmērītu nepieciešamos navigācijas parametrus. Paļaušanās uz satelītu navigāciju, lai noteiktu kuģa' atrašanās vietu, ir pilnīgi automātiska, ar augstu precizitāti.

Kuģiem, kas kuģo pa nelīdzenām jūrām, nepieciešama arī &, ausīm un acīm &, palīdzība. Šīs &; ausis un acis&ir navigācijas instrumenti un aprīkojums.

Acis &; mūsdienu kuģu ir radari, un jūras radarus veido raidītāji, uztvērēji, displeji, antenas un barošanas avoti. Raidītājs tiek izmantots radioviļņu pārraidīšanai, un uztvērējs tiek izmantots, lai uztvertu radioviļņus, ko atspoguļo mērķis. Displejā tiek parādīts atbalss signāls fluorescējošā ekrānā pēc frekvences pārveidošanas, vidējas amplifikācijas un noteikšanas. Kurā virzienā ir atbalss, kurā virzienā būs mērķis. Tādā veidā var izmērīt mērķa atrašanās vietu un attālumu.

Ar kuģī uzstādītu radaru jūs labi pārzināt apkārtējos jūras apstākļus. Neatkarīgi no tā, vai tā ir diena vai nakts, pat vētrainā laikā, jūras radars var&citēt; skatīt&citātu; apkārtējos jūras apstākļos, lai nodrošinātu kuģošanas drošību.

&; ausis&mūsdienu kuģu ir hidrolokatori. Sonārs sastāv no raidītāja, uztvērēja, indikatora vai reģistratora un barošanas avota. Raidītājs izstaro skaņas viļņus, un uztvērējs saņem skaņas viļņus, ko atspoguļo mērķis. Indikators vai ierakstītājs pastiprina saņemtos skaņas viļņus un norāda tos indikatorā vai reģistrē ierakstītājā.

Kuģis ir aprīkots ar hidrolokatoru, kas var ne tikai savlaicīgi un precīzi izmērīt jūras dibena rifu un vraku stāvokli, bet arī izmērīt jūras dibena dziļumu, lai nodrošinātu navigācijas drošību. Kara kuģiem, izmantojot borta hidrolokatoru, var noteikt arī zemūdens mērķus, piemēram, mīnas un zemūdenes.

Papildus iepriekšminētajiem instrumentiem un aprīkojumam, mūsdienu kuģi ir aprīkoti arī ar citiem jūras novērošanas instrumentiem, piemēram, jūras teleskopi novērošanai, tālmēri mērķu attāluma mērīšanai, azimuti mērķa orientācijas noteikšanai un reisi. Žurnāls. Turklāt ir arī kuģu pulksteņi un hronometrs laika kontrolei, dziļuma mērītāji dziļuma mērīšanai un kartes navigācijas vajadzībām. Tie visi ir būtiski navigācijas rīki.

Ar šo navigācijas instrumentu un aprīkojuma palīdzību mūsdienīgi kuģi var kļūt par gudriem un caurspīdīgiem &; un var precīzi izprast situāciju jūrā, lai nodrošinātu navigācijas drošību.